Viens augs – daudzi stāsti
Augi bieži glabā stāstus līdzās zinātniskajām un tradicionālajām ārstniecības zināšanām. Paaudžu gaitā cilvēki augiem deva nosaukumus, kas atspoguļoja ne tikai to izmantošanu, bet arī veidu, kā viņi izprata apkārtējo pasauli.
Maltas kalnumētra (Micromeria microphylla) kļuva pazīstama kā “akmeņu šķēlējs”, jo agrākās paaudzes ticēja, ka tā var palīdzēt cilvēkiem, kuri cieš no nieru vai urīnpūšļa akmeņiem. Mūsdienās pētnieki uzskata, ka tās tradicionālā reputācija, iespējams, vairāk bija saistīta ar izteiktajām urīndzenošajām īpašībām, nevis ar akmeņu burtisku “sašķelšanu”.
Daži nosaukumi stāsta par auga izmantošanu virtuvē. Borsfűt egykor “szegény ember borsának” nevezték, jo ilgi pirms tam, kad importētās garšvielas Eiropā kļuva plaši pieejamas, cilvēki ēdieniem izmantoja aromātiskus augus, piemēram, kalnumētru, lai piešķirtu tiem siltāku un izteiksmīgāku garšu. Tās piparotā garša padarīja to par vērtīgu mājsaimniecībā izmantotu garšaugu daudzu paaudžu garumā.
Citi nosaukumi saistīti ar seniem mītiem un ticējumiem. Latīņu nosaukums Satureja tradicionāli ticis saistīts ar satīriem – sengrieķu un romiešu mitoloģijas puscilvēkiem, puskazām, kas simbolizēja dabu, dzīvības spēku un kaisli. Šo asociāciju dēļ kalnumētra dažkārt ieguva tādus nosaukumus kā “mīlestības augs”, “satīra augs” un pat “velna augs”. Saskaņā ar vēsturiskām tradīcijām dažos klosteros tās audzēšanu esot pat atturējuši, jo augam piedēvēja spēju rosināt iekāri un spēcīgas emocijas.
Maltas kalnumētra stāsta arī vietēju Vidusjūras reģiona stāstu. Nelieli aromātiski augi, kas dabiski auga kaļķakmens ainavās, bija daļa no agrāko paaudžu ikdienas dzīves. Cilvēki vāca savvaļas augus, gatavoja vienkāršus uzlējumus, mācījās no kaimiņiem un vecākiem ģimenes locekļiem un paļāvās uz vietējām zināšanām, kas tika nodotas no paaudzes paaudzē. Kā projekta laikā pārdomās dalījās kāds Maltas dalībnieks:
“Agrāk zemnieks bija arī aptiekārs.”
Mūsdienās daudzi cilvēki paiet garām tādiem augiem kā Maltas kalnumētra, tos pat nepamanot. Tomēr starp akmeņiem slēpjas mazs augs, kas sevī glabā gadsimtiem ilgus novērojumus, kultūras tradīcijas, ēdiena gatavošanas paradumus, zināšanas par ārstniecības augiem un stāstus – atgādinot mums, ka daba nav tikai kaut kas, kas atrodas mums apkārt, bet gan kaut kas, ko cilvēki reiz pazina ļoti dziļi.
